Vidusskolas mācību novirzienu reforma, ļaujot skolēniem pašrocīgi izvēlēties apgūstamos priekšmetus.
27BALSIS

Eduards Gūtmanis

Rīgas vēlēšanu apgabals

Rīga

Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskola

Idejas saturs

Vidusskola nav tas pats kas pamatskola. Pamatskolā bērni apgūst vispārējās zināšanas un prasmes, liek pamatu tālākajai izglītībai un dzīvei. Vidusskola ir jau kas cits. Vidusskolai būtu jāsagatavo bērns vai nu tālākai studēšanai, vai profesijas ieguvei. Noteiktā līmenī jau tas notiek, taču, manuprāt, no vidusskolas būtu lielāka jēga, ja skolēni varētu paši izvēlēties apgūstamos priekšmetus, ne tikai tā saucamos mācību novirzienus. Pat ja bērns izvēlas humanitāro novirzienu, tāpat vidusskolā tam tiek mācītas eksaktās zinātnes. Kad es iestājos skolā ar humanitāru novirzienu, biju pārsteigts, ka gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija, gan bioloģija tāpat bija pārāk sarežģītā līmenī. Daudzi no maniem klasesbiedriem piekrita, ka izvēlējušies humanitāro novirzienu, lai no tā visa izbēgtu, un varētu apgūt sev interesējošās prasmes. Un tas pats bērniem, kuri grib mācīties eksaktās zinātnes - viņiem paralēli "spiež galvā" literatūru, angļu valodu, vēsturi. Manuprāt, Latvijas jaunatnei vairāk līdzētu variants, ja izglītības sistēma līdzinātos ASV un citu valstu sistēmām, kur vidusskolās skolēni izvēlas savus mācību priekšmetus.


Kas iegūs no idejas īstenošanas?

No šīs idejas īstenošanas iegūtu visa Latvijas valsts: Jaunieši - valsts nākotne - spētu pilnībā apgūt tēmas, kuras tiem padodas, kuras tie uzskata par vajadzīgām savā tālākajā dzīvē. Vēstures mīļotāji varētu dziļāk apgūt vēsturi, matemātiķi spētu vairāk laika veltīt matemātikai. Skolotāji varētu strādāt ar skolēniem, kuri patiešām ir ieinteresēti skolotāja pasniegtajā priekšmetā. Tas samazinātu "bastošanu", atvieglinātu gan skolēna, gan pedagoga darbu, klases uzmanība netiktu tik bieži novērsta no tēmas, jo skolnieks nesaprot skolotāja mācīto. Darba devēji un augstākās izglītības iestādes iegūtu darbiniekus un skolēnus, kuri ir speciāli mācījušies, lai tālāk izvēlētos konkrēto darba vietu vai skolu. Skolēna atestātu nebojātu atzīmes par priekšmetiem, kurus tas tālāk neizmantos, piemēram, filoloģijas vai vēstures fakultātes neatteiktu uzņemt skolēnu, jo tam bioloģijā vai fizikā bijušas nepietiekamas atzīmes.


Atbildīgais par idejas realizāciju

Idejas realizācija ir atkarīga gan no skolēniem un to vecākiem, gan valsts vadības. Skolēniem un vecākiem jāizrāda atbalsts šādai idejai, nevis jāklusē, lai izglītības ministrija beidzot var uzņemties atbildību šādas izglītības reformas īstenošanai, un sākt darīt, nevis tukši runāt. Izglītības ministrijai jādod attiecīgās pavēles un pašiem jādara savs darbs.


Kādi resursi, instrumenti nepieciešami idejas realizācijai?

Idejas realizācijai nepieciešams darbs. Jāatmet bailes uzsākt tik vērienīgu projektu, jāatrota piedurknes un jāķeras pie plāna veidošanas un tā īstenošanas. Iespējams, ka idejas reakizācijai vajadzētu finansiālu atbalstu, taču, manuprāt, tas nebūtu budžeta rāmjos. Galvenais resurss - laiks un vēlme rīkoties.