Kažokādu elegances otra puse.
43BALSIS

Amanda Nikola Daiga

Rīgas vēlēšanu apgabals

Rīga

Āgenskalna Valsts ģimnāzija

Idejas saturs

Kažokzvēru audzēšanas aizliegums, tā pieņemšana un realizācija bijis apspriests un aktuāls jautājums gadiem ilgi, gan Latvijā, gan pasaulē. Cilvēku skatu punkts uz kažokādu eleganci kā dabas radītu apbrīnojamu skaistumu vienmēr paliks apspriests un diskutēts, uzsverot viedokļu dažādību. Tomēr, skatoties uz rezultātu, cilvēki aizmirst par procesu. Aizmirst, par nežēlību un necilvēcību, kas dienu no dienas tiek nodarīta tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku. Laikam ejot un pasaulei mainoties, valstu skaits, kas pilnībā aizliedz kažokzvēru audzēšanu sāk pieaugt. Klimata maiņas, globālā sasilšana, bēgļu krīze pasaulē. Jā, tie ir un būs aktuālākie jautājumi, kas mainīs pasaules būtību cilvēktiesību principus, kritērijus efektīvai dabas aizsardzībai. Tomēr kāpēc vēl ar vien cilvēktiesību likumi paredz cieņu, žēlsirdību un humanitāti tikai pret sev līdzvērtīgajiem? Kāpēc rīkot talkas, rūpēties par gaisa kvalitāti un piesārņojumu ir nevērtējami svarīgāk par dzīvnieku nežēlīgas spīdzināšanas un zemiskas nogalināšanas aizliegumu? Vai tāpēc, ka sabiedrība kažokādu skaistuma otru pusi nemaz neredz vai lielākoties nemaz neapzinās? Vai arī tāpēc, ka tas nav uzskatāms par vērā ņemamu līdz brīdim, kamēr neskar personu pašu. Kāpēc Latvijas sabiedrība gadiem ilgi nespēj vienoties par godīgumu, par pašsaprotamu saudzību par dzīvnieku pasauli? Eiropas Savienības valstīs, ASV un Austrālijā ir aizliegta kaķu un suņu kažokādu tirdzniecība, jo suņi un kaķi uzskatāmi par mīļdzīvniekiem. Vai tas savukārt nozīmē, ka citi dzīvnieki kā, piemēram, ūdeles, šinšillas un lapsas uzskatāmas par derīgām cilvēku eksperimentiem, jo dzīvo brīvā vidē un saucamas par savvaļas, ne mīļdzīvniekiem? Tikai puse Latvijas sabiedrības atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Otra puse atbalsta cilvēka radītu skaistumu, kas patiesībā balstās ne jau uz populāru zīmolu kvalitātes un oriģinalitātes radītām "pērlēm", bet gan dabiska, brīvības izjūtu radītas dzīvnieku pasaules burvības.


Kas iegūs no idejas īstenošanas?

Arī vienas valsts aizliegums ir tūkstošiem dzīvnieku dzīvību glābšana. Tas neglābs visu pasauli, nepārmācīs cilvēku instinktus nogalināt, neaizsāks jautājumu par dzīvnieku esamību barības ķēdēs, neaizsāks arī jautājumus un diskusijas par veģetārismu visas pasaules ietvaros. Tomēr tas mainīs uzskatus, atklās patiesību, radīs cilvēcību sabiedrībā, kas šajā pasaulē tik ļoti trūkst. Jebkura dzīvība uz pasaules, kas radīta, ir vērtīga. Jebkura dzīvība ir jāsargā. Tāpat kā cilvēki izdzīvo vecuma posmus no bērna kājas, pirmajiem vārdiem un soļiem līdz skaisti nodzīvotam mūžam sirmā vecumā, tāpat arī dzīvnieki veido savu pasauli. Arī dzīvnieki jūt un galvenokārt arī dzīvniekiem sāp. Nespēja izrunāt, nespēja aizsargāties, tas ir vienīgais, kas dzīvniekus atšķir no cilvēkiem. Tomēr arī viņu emocionālā pasaule ir tik pat dzīva kā mūsu. Pirmatnējs instinkts, kas licis pirms tūkstošiem gadu nogalināt, lai izdzīvotu, mūsdienu modernajā pasaulē vairs nav aktuāls. Īstās kažokādas aizstājamas ar mākslīgajām, nezaudējot ne skaistumu, ne kvalitāti. Zvēru audzēšanas aizliegums nav beigas kažokādu biznesam un attīstībai. Tikai tas piešķir procesam jēgu, piešķir procesam cilvēcību. No idejas īstenošanas iegūs kaut daļa no dzīvnieku pasaules, bet arī tas ir daudz. Tas ir sākums. Un iegūs arī cilvēki, iegūs tā sabiedrības daļa, kas konkrētu apstākļu dēļ ir spiesti iesaistīties un strādāt šajā nozarē - nogalināt. Vai nešķiet tikai loģiski, ka cilvēks, kas nežēlīgi var līdz nāvei nosist dzīvnieku nespēj arī pacelt roku pret cilvēku un iznākumu izvērst arī ar nāvi? Atļautas ir vairākas kažokzvēru nogalināšanas metodes. Ūdeles parasti tiek noindētas ar ogļskābo vai tvana gāzi, kas izraisa ilgstošu un ciešanu pilnu nāvi. Lapsas bieži vien tiek nogalinātas ar elektrību, vadu ievietojot mutē. Tam ir jābeidzas. Tas nav un nebūs pieņemami. Visi dzīvnieki bez izņēmumiem ir tiesīgi dzīvot, tiesīgi būt brīviem. Cilvēki ir šo nežēlību aizsākuši, cilvēkiem arī jābūt tiem, kas to izbeigs.


Atbildīgais par idejas realizāciju

Idejas realizācija atkarīga no Saeimas pieņemta likuma, kas savukārt pirmsākumā prasa uzņemtu iniciatīvu jautājuma pacelšanā atkārtoti, sabiedrības izglītošanā par tēmas nozīmi un patieso aktualitāti. No 100 deputātu balsīm 2 balsis, kas balsojušas par likuma pieņemšanu iepriekš, kad jautājums nonācis Saeimas zālē, bet neticis pieņemts, nav noslēgums tā apspiešanā. Manos spēkos nav mainīt pasauli, nav arī mainīt sabiedrības uzskatus, bet to minimumu, ko esmu spējīga uzsākt un pilnībā uzņemties, lai glābtu vismaz kādu, kaut vismazāko dzīvību, es darīšu. Darīšu un uzņemšos, cik vien iespējams un cik izdarāms.


Kādi resursi, instrumenti nepieciešami idejas realizācijai?

Sabiedrības atbalsts, kas balstās uz zināšanām, uz patiesību un cilvēcības normām.