Mazināt bērnu skaitu, kuri atrodas bērnu namos. Veicināt sabiedrības interesi par labu adopcijai.
55BALSIS

Anete Bužoka

Rīgas vēlēšanu apgabals

Rīga

Rīgas Angļu ģimnāzija

Idejas saturs

Latvijā patlaban dzīvo aptuveni 350 000 bērni. No viņiem 1800 atrodas institūcijās. Valstī darbojas 34 bērnunami. Ne velti saka, ka svarīgākie pamati bērnam tiek doti ģimenē (stabilitāte, uzvedība, attieksme pret sevi un sabiedrību. utt). Tomēr ne visiem tā ir. Varētu gan atzīt, ka bērnu namu bērni saņem sev nepieciešamāko, lai izdzīvotu. Attīstības problēmas, uzmanības deficīts, bailes, pieķeršanās grūtības – ir tikai nedaudzie faktori, ko pret bērna dabu spēj nodarīt neaugšana ģimenē. Masu medijos atrodāmās ziņas gan nav tās pozitīvākās. Pēdējo gadu laikā tie ir bijuši simtiem bērnu, kuri nonākuši adotācijai uz ārzemēm, pavisam likumsakarīgs rezultāts valsts attieksmei pret adopciju pašu valstī. Šāds uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits ir tāpēc, ka Latvijā trūkstu potenciālo adoptētāju (šis skaitlis ir mazs, tikai aptuveni 15% iedzīvotāju būtu gatavi to uzņemties). Tiesa, ārzemēs parasti nonāk tie bērni, ko dažādu apsvērumu dēļ nevēlas adoptēt Latvijas iedzīvotāji – parasti jau apzinātā vecumā un nereti ar veselības problēmām. Lai cik daudz varētu runāt par valsts labumu, vai to, cik daudz būtu jādara augstākajām iestādēm, situācija nemainīsies, ja valsts vara, kā arī masu mediji par to nerunās. Sabiedrībai ir aizspriedumi pret bāreņiem, radīsies aizvien jauni bāreņi, ja situāciju neviens necentīsies labot. Par adopciju būtu jārunā kā par pozitīvu lietu, ne aizspriedumiem pilnu tēmu. Latvijai ir jābūt atbildīgai par saviem iedzīvotājiem, jo kurš cits būs valsts nākotne, nodokļu maksātāji un valsts vārda nesēji, ja ne šodienas bērni. Tomēr augšana ģimenē ir ļoti svarīgs punkts. Aicinu arī sabiedrībai tomēr atbrīvoties no stereotipiem un savās iespēju robēžā palīdzēt bērnu namos nonākušajiem bērniem, tos ņemot savā aprūpē. Mēs esam maza tauta, ja mēs baidāmies no izmiršanas, tad jāsāk ar palīdzēšanu tiem, kuri atrodas nelaimē, lai katram bērnam nodrošinātu labāku nākotni, kas sekmētos ar tikai labāku arī valsts nākotni.


Kas iegūs no idejas īstenošanas?

Sākot ar bērniem, kuri atrodas bērnu namos. Iecietīgāka sabiedrība. Kā arī ģimenes, kuras izvēlas pieņemt bērnus. Rūpes par bērnu, sniegtā cilvēciskā mīlestība un palīdzība būs kā ilgtermiņa ieguldījums ne tikai sabiedrībai, bet arī katrai ģimenei individuāli.


Atbildīgais par idejas realizāciju

Sākšu ar masu medijiem, kas mūsdienās ir varens rīks, sabiedrība vairāk ieklausās tieši medijos. Tāpēc tas, kā šī tēma būs publicēta medijos arī visbiežāk būs tas, kā sabiedrība uz to reaģēs. Par nozīmīgu atbildīgo vajadzētu saukt arī atbildīgās iestādes. Piemēram, Labklājības ministriju. Es nesaku, ka nekas netiek darīts lietas labā, taču, manuprāt, nav pietiekami pat popularizēta šāda tēma. Informācija ir atrodama, taču tā neveicina sabiedrību uz šādu soli. Arī atkarīgs no pašvaldībām. No iedzīvotāja un jau iepriekš minētajām iestādēm, tikai kopēja darba rezultātā būs augļi.


Kādi resursi, instrumenti nepieciešami idejas realizācijai?

Jau šobrīd lielu darbu veic, piemēram, Latvijas Audžuģimeņu biedrība. Gan bērnu integrācijas jautājumos, gan palīdzības sniegšana ģimenēm, gan pasākumu rīkošana, kā arī darbs ar medijiem. Idejas realizācijai, šīs tēmas kā tādas veiksmīgākai izpratnei sabiedrībā, arī potenciālo vecāku piesaistei būtu jābūt vairāk sarunām, diskusijām, pozitīviem rakstiem, arī sabiedrībā atpazīstamu cilvēku piesaiste, popularizējot šo tēmu.