Studijas valsts augstskolās valsts valodā tikai par valsts budžeta līdzekļiem.
35BALSIS

Kristīne Lindberga

Kurzemes vēlēšanu apgabals

Liepāja

Liepājas Universitāte

Idejas saturs

Šogad Latvija iestāsies Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu organizācijā, proti, pievienosies attīstīto valstu saimei. Taču no visattīstītākajām valstīm Latviju šķir būtiskas atšķirības tautsaimniecības struktūrā un iekšzemes kopprodukta apjomā. Māra Kučinska vadītās valdības deklarācija paredz intelekta ekonomikas veidošanu. Viens no šādas izaugsmes uzdevumiem ir studiju un zinātnes izaugsme, kvalitātes celšana un lomas palielināšana. Pašlaik eksistē negatīva studējošo dinamika. Ja 2015. gadā bija 131 tūkstotis studējošo, tad 2014. gadā bija jau tikai 85 tūkstotis, kas tik mazai valstij kā Latvija teju automātiski nozīmē zaudēt inovāciju jomā. Latvijā ir katastrofāla maksas studējošo skaita kundzība augstākajā izglītībā. 2014. gadā 60% studējošo studēja maksas studijās. Tāda dramatiska proporcija nav nevienā attīstītajā Eiropas Savienības valstī. Vācijā, Francijā, Austrijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā un vēl daudzās citās valsts teju pilnībā apmaksā studijas. Šāda situācija padara Latvijas sabiedrībai neaizsniedzamu sapni par labklājību, kas raksturīga vislabāk attīstītajām valstīm, jo tam nav intelektuālu un ekonomisku priekšnoteikumu. Tāpēc ir nepieciešams strauji pāriet uz sistēmu, ka valsts augstskolās studiju vietu nevar nopirkt, tā ir jāizcīna tikai sīvā konkurencē ar savām zināšanām, talantu, centību un gribasspēku. http://www.izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/12.pdf


Kas iegūs no idejas īstenošanas?

Sabiedrība – tautsaimniecības straujāka izaugsme, intelekta ekonomikas veidošanās un sabiedrības vispārējā zināšanu līmeņa ātrāks pieaugums. Intelekta ekonomika ir tautsaimniecība, kurā iekšzemes kopproduktā būtisks īpatsvars ir augstajām tehnoloģijām, inovācijām un intelekta pakalpojumiem. Lai to sasniegtu nepieciešamas investīcijas augstākajā izglītībā un zinātniskajā darbībā – zinātnē, pētniecībā un inovācijās. Īpaši nepieciešami ieguldījumi cilvēkresursos. Studijas tikai par valsts budžeta līdzekļiem palielinās konkursu uz studiju vietām, jo vairāk studējošo izvēlēsies studēt tieši Latvijā bakalaura studiju posmā, nevis Francijā, Vācijā, Dānijā, kur pārsvarā visas studijas valsts augstskolās ir par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to ir lielāka iespēja, ka spējīgākie, labākie, talantīgākie jaunie cilvēki paliks Latvijā un ar savu pienesumu pilnveidos universitātes, augstskolas un koledžas, veidojot šeit augstākas pievienotās vērtības ekonomiku. Studējošie – studējošie varēs pilnībā veltī sevi akadēmiskajai dzīvei, nestrādājot un neuzkraujot jaunajām ģimenēm kredītu slogu par publiskas funkcijas, kāda ir augstākā izglītība, īstenošanu. Akadēmiskais personāls – šobrīd akadēmiskais personāls ir spiests nevis pievērsties savu nozaru izaugsmei, bet pelnīt naudu augstskolai ar maksas studējošajiem. Tam ir triju veidu nelabvēlīgas sekas. Pirmkārt, populārajās nozarēs, piemēram, sociālajās zinātnes valsts augstskolās veidojas milzīgas studējošo grupas, kas vairs nav derīgas sekmīgam darbam. Otrkārt, augstskolas pelņās nolūkā veido ļoti saskaldītu un sadrumstalotu programmu struktūru, kurā daudzas ir ļoti mazas programmas, kurām trūkst kritiskās masas intelektuālai izaugsmei. Treškārt, akadēmiskā personāla locekļi, lai nezaudētu maksātājus, ir spiesti piedod studējošajiem ļoti zemu un viduvēju zināšanu līmeni, piedod akadēmiskos parādus, kas viss veicina akadēmiskās kultūras devalvāciju.


Atbildīgais par idejas realizāciju

Atbildīgi par idejas īstenošanu būs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departaments, kā arī valsts dibinātās universitātes, augstskolas un koledžas sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi, Rektoru padomi, Latvijas koledžu direktoru asociāciju, Latvijas studentu apvienību un Jauno zinātnieku asociāciju.


Kādi resursi, instrumenti nepieciešami idejas realizācijai?

Ir nepieciešami likumdošanas resursi – jāgroza Augstskolu likuma 52. panta otrā daļa nosakot, ka “(2) valsts dibinātās augstskolās un koledžās studijas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, paredzot likumā Pārejas noteikumu, ka “Grozījumi Augstskolu likuma 52. panta otrajā daļā, kas paredz, ka valsts dibinātās augstskolās un koledžās studijas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī. Ir nepieciešami finanšu resursi, grozot likumu “Par vidēja termiņa budžetu 2016., 2017. un 2018. gadam”. Valsts augstskolās un koledžās 2014. gadā bija 49 000 studējošo, no kuriem 32% maksas studējošo, doktora studiju programmās tikai 2200 studējošo, tātad aptuveni var aprēķināt, ka 2016. gadā izmaksas ir relatīvi niecīgas 2018. gadā idejas īstenošanai ir nepieciešams papildus apmēram 60 miljoni eiro gadā. Piemēram, Liepājas universitātē 2014. gadā par maksu studē 536 studējošie, bet Latvijas Universitātē 7183 studējošie. Kopā valsts augstskolās par maksu studēja 26 824 studējošie.